Menüü

Blogs

“Zagļukalns” – filmas uzņemšanas vieta, kas rada patiesu māju sajūtu

Kad pēc slavenā igauņu romāna “Zeme un mīlestība” (burtiskā tulkojumā “Patiesība un taisnība”) uzņemtās filmas režisors Tanels Toms (Tanel Toom) pirmoreiz nokļuva Verumā Vastse-Roosa ciemā, viņu neizbiedēja gluži vai varones Krētas spoku iemiesojošās pussagāzušās “Zagļukalna” (Vargamäe) saimniecības ēkas, bet gan pārņēma skaidra sajūta, ka tieši šeit ir īstā vieta Kalna Andresa sētai.

  

Fotogrāfijas: Elin-Saskia Silm

Filmēšanas grupa Vastse-Roosa ciemā nenonāca nejauši, tas notika pēc gariem filmēšanas vietas meklējumiem, un tikai šajā, jau Latvijas pierobežā esošajā ciemā Tanels Toms varēja beidzot droši teikt, ka ir atrasta īstā vieta.

Ar zemes īpašnieku ātri tika panākta vienošanās, apsētais lauks tika no jauna uzarts, iesētas nezāles, un filmas veidotāji sāka būvēt “Zagļukalna” sētu. Baļķus dabūja no vietējā apkārtnē sabrukušām mājām, tādējādi filmā redzamās ēkas nav gluži butaforija, to sienas tā arī savulaik ir izskatījušās.

Kalna Andersa “Zagļukalna” sētā kopā uzslējās četras ēkas, kas šodien ir centrālie apmeklētāju objekti – liela dzīvojamā rija, šķūnis, veca kūts un, tā kā filmas darbība aptver 24 gadus, tad arī jauna kūts. Jaunā kūts ir vienīgā ēka, kas celta no jauniem baļķiem.

Tālumā pār lauku var redzēt arī stāstā apspēlētās Pearu saimniecības ēkas un Sauna-Madisa pirti, kuras mazā istabiņā dzīvoja arī Mari ar savu vīru Jussi.

Tie, kas pabijuši Tamsāres muzejā – īstajā “Zagļukalnā”, ir pat spiesti atzīt, ka filmas “Zagļukalns” šķiet autentiskāks. Rakstnieka dzimtajā Ziemeļtamsāres sētā 20. gadsimta 30. gados tika uzcelta jauna muižas ēka, taču filmas “Zagļukalns” izskatās tieši tāds, kādu to redzēja Krēta. Vienīgi, tā kā filmas darbība notiek ceturtdaļgadsimta garumā, tad filmai izmantotie ēkas kambari beigās ir jau izbūvēti plašāki un tajos ir dēļu grīda.

Kad 2018. gadā firmas uzņemšana tika pabeigta, filmas veidotāji nolēma, ka stilīgi izbūvēto lauku sētu ar tās īpašo dvēseli būtu grēks vienkārši nojaukt, un tā radās “Zagļukalna” apmeklētāju centrs.

Tūkstošiem interesentu

Filmas “Zagļukalna” apmeklētāju centrs tika atvērts pagājušā gada maijā, un aizvadītajā gadā tajā paviesojās jau 7000 cilvēku. Te ir, ko redzēt. Pirmkārt, protams, kaut kas īpašs un pazīstams tiem, kas lasījuši grāmatu, redzējuši filmu vai pavadījuši bērnību līdzīgā lauku sētā. Jau redzētie apkaļķojušies baļķi istabā, garais ēdamgalds un plašās egles koka grīdas – tas viss lielā mērā arī no mūsu bērnības. Igauņi jau savā būtībā ir lauku būdiņās izaugusi zemnieku tauta, līdz ar to daudzi “Zagļukalnā” sajūtas gluži kā mājās.

Tā kā pagājušajā gadā noskaidrojās, ka daudzi no “Zagļukalna” apmeklētājiem nav ne lasījuši grāmatu, nedz arī redzējuši filmu, tad viņiem top lauka ekspozīcija ar grāmatas “Zeme un mīlestība” I daļas kopsavilkumu, ko ilustrē fotouzņēmumi no filmas un kam klāt pievienoti arī īpaši fotorāmji, kuros var sevi iemūžināt kopā ar filmas varoņiem Andersu, Krētu, Mari vai Jussi.

Pie apmeklētāju centra papildus jau kopš pagājušās sezonas darbojas arī virtuālais apmeklētāju centrs, kur ar QR kodu palīdzību iespējams noskatīties īsus iezīmētu fragmentu videoklipus, kas palikuši ārpus filmas un nav citur publicēti. Tomēr visinteresantāk ir iesaistīties pusotras stundas garā gida vadītā ekskursijā pa apmeklētāju centru, kārtīgi izstaigājot filmas uzņemšanas vietas un noklausoties īpašus stāstus par filmēšanas procesu un piedzīvojumiem tā gaitā.

Šī sezona apmeklētāju centram sagādājusi vēl ko interesantu. Izveidotas kopīgas programmas ar Pehni (Pähni) Dabas centru, Menistes (Mõniste) Zemnieku muzeju un Sārsillas (Saarsilla) kafejnīcu. Pēc gida ekskursijas var pie garā galda Kalna Andersa priekšistabā ieturēt maltīti un tad turpināt pastaigu pa dabas takām vai arī muzejā iepazīties ar Andersa laika lauku sadzīvi. Īstas Verumā apkaimē populārās dūmu pirts cienītājiem ir iespēja pēc “Zagļukalna” apciemojuma pavadīt vakaru Menistes Zemnieku muzeja dūmu pirtī, kur klāt var pasūtīt arī speciālu darbnīcu, kas iepazīstina ar šejienes pirts tradīcijām.

Šajā vasarā apmeklētāju centrā notiek arī kultūras programma. 23. jūlijā bija iespēja klausīties Mari Kalkunas koncertu “Ilmamõtsan”, 8. augustā Avinurmes kokdarbnīcas eksperti vadīja grozu pīšanas meistrarklases, savukārt 13. augustā Seasāres teātris uz Kalna Andersa sētas rijas pamatiem uzveda J. Pūsepa autorizrādi “Gars”.

Apmeklētāju centrs ir atvērts plkst. 10.00-17.00 no ceturtdienas līdz svētdienai visu sezonu 15.05.-15.09., aktīvākajā periodā 01.07.-15.08. tas darbojas katru dienu.

Gida ekskursijas, dabas un kultūras mantojuma programmas pieejamas ar iepriekšēju pasūtīšanu. Papildu informāciju var atrast centra mājaslapā.