Blogs

Kupidona bulta sirdī un gadskaitlis 1917 – tas ir tikai viens no nedaudzajiem Taevaskodas smilšakmens atsegumā ieskrāpētajiem simboliem, ko aiz sevis atstājusi cilvēka roka. No dabas draugu viedokļa nosodāms nodarījums, tomēr vienlaikus tā ir zīme, kas liecina, ka Taevaskoda cauri laikiem pulcējusi gan ceļotājus, gan pastaigu cienītājus, gan arī romantikas meklētājus.

Igaunijā, domājams, grūti atrast cilvēku, kas savā mūžā kaut reizi nebūtu redzējis Taevaskodu. Un tomēr tas taču neliedz leģendām apvīto Taevaskodu apmeklēt vēl un vēl, jo katrreiz šī vieta atklāj kādu jaunu savas noslēpumainās vēstures slāni.

Taevaskodu jau ilgi pirms dzelzceļa izveides zināja Tartu studenti, kas ar laivām pa Ahjas upi devās lustēties uz Taevaskodu. Par publiski pieejamu Taevaskoda kļuva pēc Tartu-Pečoru dzelzceļa tapšanas, kad Taevaskodu sev atklāja Tartu inteliģence.

Drīz vien parādījās vilcieni, kas, pūtēju orķestra skaņu pavadīti, devās uz Taevaskodas staciju, un lauku ērberģi, kuros laipni uzņēma atbraucējus. Vietējie zemnieki ar laiku saprata, ka daudzreiz izdevīgāk ir nodarboties ar tūristu izmitināšanu nekā ar lauksaimniecību trūcīgā, smilšainā augsnē.

Taevaskodas noslēpumainība saistīta gan ar materiālajiem apsvērumiem, gan ar gara un domu dzīvi. Tā gadu simtiem sargājusi šejienes ļaudis no svešiem iebrucējiem. Smilšu alas par patvērumu kalpojušas gan mežabrāļiem, gan pirms daudziem gadsimtiem arī vietējiem iedzīvotājiem, kad naidnieki postījuši apkārtējo zemi.

Tomēr Taevaskoda nav piedāvājusi vien fizisko patvērumu. Šodien to iecienījuši mūsdienu igauņu mitoloģiskās ticības (Maausk) piekritēji un par šīs vietas svētumu liecina arī vairākas leģendas, kurās teikts, ka dažām Taevaskodas alām varēja būt sakrāla nozīme, jo parastajam cilvēkam ieeja tajās bija liegta. Taevaskodai vispār piemīt daudz mistiska: tā kopš seniem laikiem ir ievērojama upurvieta, kurā upurēts labības ražas, ganāmpulka vaislības, cilvēku veselības un laimes vārdā.

Upes kuģītis “Lonny”

Esot Taevaskodā, noteikti ir vērts ieplānot laiku arī braucienam ar upes kuģīti “Lonny”.

Turklāt “Lonny” nepiedāvā vien plānveida ekskursijas, bet arī  speciālos braucienus ar romantiskām vakariņām, tos var iepriekš pieteikt “Lonny” mājaslapā www.lonny.ee.

“Man šķiet, ka mūs vieno Taevaskodas īpašais gars, jo pa visiem šiem gadiem nav bijusi neviena reize, kad vakariņu laikā būtu pārsteidzis lietus,” stāsta upes kuģīša “Lonny” un atpūtas centra “Taevaskoja Salamaa” saimniece Īa Timmi (Iia Timmi).

Un vispār Īa Timmi, apmeklētājiem atbraucot uz Taevaskodu, iesaka kaut uz mirkli atvilkt elpu un izbrīvēt laiku mierīgai pastaigai, piknikam vai kādēļ gan ne braucienam ar skrejriteni.

Skrejriteņi kļuvuši par vienu no Taevaskodas simboliem, un, ja nebūtu bijis Covid-19 vīrusa, Taevaskodā šogad notiktu skrejriteņu sacensību pasaules kārta, jo tieši Taevaskodā ir viena no unikālākajām skrejriteņu trasēm pasaulē.

Savas prasmes braukšanā ar skrejriteni varēja pārbaudīt arī Salamā krosā, kas šogad notika 8. augustā, tajā piedalīties varēja ikviens.

Gan skrejriteņus, gan gida pakalpojumus var pasūtīt Salamā kempingā, par kuru vairāk var uzzināt mājaslapā https://estcamping.ee/

Taevaskodā ar riteņiem var mērot gan īso (3 km), gan garo (7 km) maršrutu. Starp citu, garajā maršrutā vienkopus satiekas dažādu laikmetu stāsti.  Šeit var apskatīt slaveno Ottena dzirnavu tiltu un atcerēties igauņu kulta filmas “Pēdējā relikvija” epizodes, iztēloties sevi uz romantiskā Himmastes-Ottena veco dzirnavu ceļa vai uz mirkli piestāt vietā, kur atradās Veru apriņķa leģendārā mežabrāļa Jāna Rosta (Jaan Roost) bunkurs. 

Salamā kempings

Salamā kempingā, kas atrodas vien 15 minūšu pastaigas attālumā no Taevaskodas, var piestāt gan tūristi ar kemperiem, gan nakšņotāji teltīs, gan arī ikviens cits naktsmāju meklētājs.

Kempingā līdztekus iespējai pārlaist nakti var nomāt arī laivas un skrejriteņus, kā arī pasūtīt gida pakalpojumu. Izvēle ir liela, un Īa Timmi priecājas, ka tūristu ar kemperiem katru gadu Taevaskodā kļūst arvien vairāk.

“Pārsvarā tie ir ārzemnieki, Taevaskoda tik dziļi tos iespaidojusi, ka, ja sākumā bijis ieplānots palikt uz īstu laiku, tad bieži vien tiek nolemts pakavēties ilgāk,” viņa stāsta.

Ja ir vēlme iegādāties kādu suvenīru, Taevaskodas stāvlaukumā darbojas divi kioski, kuros var nopirkt vietējos rokdarbus un iegādāties ēdienu, kā arī piknika grozus.

Īa Timmi par savu sirdslietu uzskata tieši vietējās produkcijas popularizēšanu, tādēļ kioskos plašā klāstā tiek piedāvāti Pelvas apriņķa produkti ar marķējumu “Rohelisem märk” (tulkojumā – “Zaļāka zīme”). Ne viens vien ražotājs, pateicoties tieši Taevaskodas kioskiem, saņēmis pa kādam lielākam pasūtījumam.

“Tomēr vislielākais gandarījums man ir par sadarbību ar nodibinājumu “Maarja küla” (tulkojumā “Mārjas ciems”), kura darbnīcās top Taevaskodas spieķīši, kas Taevaskodas viesiem ir nenovecojoša klasika,” viņa stāsta.