Menüü

Blogs

Stedingu māja – cienīga kafejnīca cienīgā ēkā

Sāksim ar nelielu viktorīnu. Kurā no kādreizējām Igaunijas valdības ēkām šodien darbojas stilīga kafejnīca? Grūti uzminēt? Ļoti iespējams, jo reti kurš vairs zina saikni starp Veru pilsētas Stedingu māju un vēsturiskajiem notikumiem.

  

Fotogrāfijas: Elin-Saskia Silm

Taču tieši Veru pilsētas Stedingu kafejnīca ir vienīgā Igaunijā, kas ar lepnumu var stāstīt, ka tās sienās reiz darbojusies arī valdība. Proti, 1944. gadā, kad sarkanā armija atkārtoti iekaroja Igauniju, vēl sīvi risinājās Tannenbergas kauja, bet Dienvidigaunija jau bija padomju karaspēka kontrolē. 1944. gada augustā notika tā, ka Igaunijas PSR pagaidu galvaspilsēta bija Veru un tās izpildvara mājoja Fr. R. Kreutzwaldi ielā 15 jeb, kā Veru ļaudis toreiz un tagad to dēvēja – Stedingu mājā. Tajā pašā vietā, kur šobrīd atrodas kafejnīca.

Patiesībā Stedingu māja pati par sevi ir garāka stāsta vērta, jo tās liktenis ir kā ceļojums cauri Veru pilsētas un Igaunijas vēsturei. Ieskatam vien daži atskaites punkti. Stedingu ielas grunts tika iemērīta jau 18. gadsimtā un 1831. gadā šajā namā aizsākās aptiekāru laikaposms – māju iegādājās aptiekārs Enmans (Enmann), savukārt pēdējā aptieka no ēkas izvācās  tikai 1993. gadā. Pusgadsimtu ilgušais Stedingu laiks namā aizsākās 1872. gadā, kad provizors Alvils Stedings (Alwill Steding) aptiekas ēku par 2500 rubļiem iegādājās no Karla Kotlība Vissela (Carl Cottlieb von Wissel).

Stedings bija uzņēmīgs vīrs. Papildus mazajai aptiekai viņš uzcēla 2-3 stāvu biznesa ēku tābrīža vēsturiskajā stilā jeb māju, kas šodien redzama Veru pilsētas ainavā. Papildus ēkas Tartu ielas pusē viņš 1890. gados izveidoja veikalu, kurā tirgoja krāsas un ķīmiskās preces. 1907. gadā Stedings aptieku izīrēja, un jaunais saimnieks to 1915. gadā vēl paplašināja.

Arī Igaunijas pirmās republikas laikā mājā darbojās aptieka un pagrabā bija pat maza limonādes ražotne, kurā tapa arī Vichy ūdens. Viss mainījās līdz ar padomju varas ienākšanu – pēc kara šeit papildus vienā stūrī esošajai aptiekai atradās apavu veikals, lauksaimniecības kontroles iestādes un namu pārvalde. Pagrabstāvā vairāku paaudžu garumā Veru iedzīvotājiem piena produktus tirgoja piena veikals Nr. 54.

Kad Igaunija atguva neatkarību, Stedingu māja piedzīvoja interesantu 90. gadu pārmaiņu laiku. Aptieka izvācās un tās vietā ienāca EVEA banka, par ko šodien atgādina seifs istabas lielumā. Ēkas Tartu ielas pusē darbojās pārtikas veikals, kura pagrabā tika atvērts bārs Capella. Ja sienas prastu runāt, tām būtu daudz ko stāstīt par šo laiku.

1996. ēka tika atgriezta tās mantiniekiem, kas to tālāk pārdeva, līdz beigās māja ar bagāto vēsturi stāvēja bēdīgi tukša.

Māja kā izaicinājums

Tukšo māju noskatīja pāris Keiti Kāsika (Keiti Kaasik) un Tomass Talve (Toomas Talve). Keiti strādāja Tartu, bet dzīvoja Veru, kur jau sen vēlējās atrast sev nodarbošanos – tā nu viņa pieņēma Tomasa izaicinājumu atgriezt vēsturiskajam namam dvēseli.

Kā jaunajiem saimniekiem Keiti un Tomasam bija dažādas idejas par mājas izmantošanu. Viena lieta bija skaidra. Tā kā runa ir par tik īpašu Veru pilsētas ēku, tad to nevar padarīt par slēgtu un pilsētniekiem nepieejamu. Tā radās ideja par kafejnīcu.

Lai gan Stedingu kafejnīca patiesībā ir tālu no parastas kafejnīcas. Tajā ienākot, pārņem sajūta kā atgriežaties laikā, kad šeit dzīvojās provizora Stedinga astoņi bērni. Vienlaikus kafejnīcas masīvie dīvāni un galdi nebūt neliek justies neveikli.

“Kafejnīcas iekārtojumā mums šķietami ir palicis kaut kas nepabeigts, lai gan nepabeigtība ir tīša un es to sauktu par kvalitatīvu un spēcīgu nepabeigtību, jo pārmērīga izskaistināšana vairs neļauj baudīt noskaņu,” pārdomās dalās kafejnīcas saimniece.

Stedinga māja neapšaubāmi ir arī viena no vietējām Veru pilsētas kultūras sirdīm. Pirms Covid-19 izmainīja pasauli, šeit ik mēnesi notika desmitiem pasākumu, piemēram, kino vakari, džeza koncerti, galda spēļu vakari, kultūras tradīciju priekšlasījumi, vīna vakari un deju stundas.

Kafejnīcā uzvestas pat teātra izrādes. Šeit tika izrādīts uzvedums “Ja vien vēl tiktu uz Igauniju”, kas balstīts uz Veru dzimušā tautas mākslinieka un dzejnieka Ado Kisanda (Ado Kisand) dienasgrāmatu, ko viņš rakstījis zēna gados Veru un izsūtījumā Sibīrijā. Būsim godīgi – atbilstošāku vietu šim uzvedumam Veru pilsētā neatrast.

Stedingu kafejnīca nepārspīlējot piedāvā veselīgu klāstu

Kad Keiti un Tomass vēl apsvēra ēkas izmantošanas iespējas, vienubrīd bija doma arī par mājas daļas iznomāšanu kādai no aptieku ķēdēm. Kā nekā, pusgadsimtu šeit darbojusies aptieka. Doma nosacīti saglabājās. Keiti ir pārliecināta – esi tas, ko ēd – un šai domai pielāgota arī ēdienkarte.

Kafejnīcā tiek piedāvāti veselīgi ēdieni gan gaļēdājiem, gan vegāniem. Taču Keiti uzsver, ka Stedingu kafejnīca nav diētiskā kafejnīca, bet tā vienkārši piedāvā veselīgu ēdienu un respektē dažādas vajadzības. Piemēram, var dabūt garšīgu burgeri ar plucināto cūkgaļu, kura maizes daļa nesatur glutēnu.

Piedāvājumā ir arī Rooski saldējuma fabrikas fantastiski garšīgie bezlaktozes saldējumi.

Kafejnīcai izveidojusies sava kopiena – Keiti saka, ka šī ir vieta, kur vienmēr var sanākt kopā un mierīgi izbaudīt laiku, nav jādodas projām, tiklīdz kafija izdzerta.

Piena veikala Nr. 54 neticamās pārvērtības

Ja kafejnīcā saimnieko Keiti, tad ēkas pagrabā esošais bārs ir saimnieka Tomasa valstība, un te dzīvība turpinās arī stundās, kad kafejnīca jau slēgta.

Pats pagrabs vien ir apskates cienīgs – ar masīviem velvju griestiem un trīs dažāda lieluma zālēm, kurās notiek dažādu pasākumu sērijas, alternatīvās mūzikas ballītes un dzīvie koncerti. Pagrabā ir divi dažāda lieluma biljarda galdi un dienas laikā atvērts e-cigarešu veikals.

Līdz ar to šeit vairs it nekas neatgādina par pusgadsimtu darbojušos piena veikalu, lai gan starp retro ballīšu apmeklētājiem ir tie, kas šeit reiz nāca pēc piena.