Menüü

Blogs

Reuges mākslas šķūnis piedāvā aizraujošu mākslu un iegriež kultūras dzīvi

“Ak, Dievs, jums gan šeit ir tik daudz preču, ka grūti izvēlēties,” izsaucas kāda viešņa pēc Reuges Mākslas šķūņa apmeklējuma. Pēc mākslas šķūņa saimnieču Lias Veski (Lya Veski) un Annikas Kevaias (Annika Kevvai) teiktā, šāda ir ierasta viesu reakcija papildus tam, ka visus izbrīna tas, kā Mākslas šķūnis iekšpusē var būt lielāks nekā no ārpuses izskatās.

  

Fotogrāfijas: Elin-Saskia Silm

Patiesībā var! Šķērsojot Reuges centru, nevar nepamanīt ēku zviedru sarkanā krāsā, un tas arī ir Mākslas šķūnis. Pirms trīspadsmit gadiem, kad Lia un Annika, uzņēmīgas sievas būdamas, kopīgi uzsāka darbību, ēka arī vistiešākā veidā bija šķūnis, kur savulaik bija uzpirkšanas punkts, bet pagrabā pirmās neatkarības laikā vietējā pienotava glabāja savu piena produkciju.

Vietējās Reuges rokdarbnieces sāka meklēt vietu, kur pārdot savus izstrādājumus. Viņas pamanīja šķūnim līdzīgu būvi, kura jau gadiem stāvējusi tukša un kuru Reuges sievas tad nu arī pārņēma savā rīcībā. Vēlme pēc savas ligzdiņas bija tik liela! Uzņēmīgās sievietes sakārtoja ēku, izmeta maisus ar kauliem, kas vēl bija palikuši no uzpirkšanas punkta laikiem un kas pamatīgi izbiedējuši ēkā blandošos bērnus, un jau pirmajā gadā izlika pārdošanā savus rokdarbus.

Pēc Annikas vārdiem, sākotnēji bija plānots iekārtot tikai tirdzniecības leti, bet, tēlaini izsakoties, nams auga līdzi viņu idejām. Uzpirkšanas punkta telpās tika plānots ienest stelles, pagrabs pārtapa par Ievārījumu pagrabu, kur sāka pārdot vietējo saimniecību ievārījumus. Tiesa gan, amatpersonas attīstības ātrumu krietni palēnināja. Vārdusakot, plāni bija lieli.

“Tomēr sapņiem ir tendence piepildīties, un tagad viss, par ko savulaik sapņojām, ir arī realitāte,” stāsta Annika.

Šis pavasaris Mākslas šķūnim bijis patiešām nozīmīgs – īstenojies kādreizējais sapnis, ar Leader programmas atbalstu Mākslas šķūnim tika veikta vērienīga renovācija. Dažviet darbi bija pat tik pamatīgi, ka daži klienti pārmeta, ka tas vairs neizskatās pēc šķūņa. Toties tagadējais šķūnis ir tāds, ka dažādas darbnīcas var organizēt visu cauru gadu, ēkā tika pievadīts ūdens, kas savukārt nozīmē to, ka sievām vairs nav jānes lielās ūdens kannas.

Tomēr kādreizējā šķūņa dvesma vēl joprojām tajā mājo – viena šķūņa daļa nosiltināta tikai no ārpuses un iekšpusē saglabājies tas pats vecais dēļu apšuvums, turklāt saimnieces nav ļāvušas būvniekiem no dēļiem noslaucīt pat vecos putekļus. “Tādā veidā ēkā tiek saglabāta senā smarža,” pamato Annika.

Drīzāk kultūras šķūnis

Mākslas šķūnī galvenokārt tiek pārdoti Veru apriņķa rokdarbi, savus izstrādājumus piedāvā 72 amatnieki. Tomēr var teikt, ka tirdzniecība ar rokdarbiem mākslas šķūnī drīzāk ir sekundāra. Tajā tiek organizētas dažādas amatniecības darbnīcas, izstādes un koncerti.

Agrāk ar darbnīcām bija sarežģītāk, jo mākslas šķūnī telpas šim nolūkam varēja nodrošināt tikai vasarās, bet vietējiem ļaudīm tieši vasara ir notikumiem vispiepildītākais laiks. Tagad, kad ēkā var darboties visu gadu, šādas problēmas vairs nav un savu kārtu jau gaida filcēšanas, keramikas un skaidu grozu gatavošanas darbnīcas.

Papildus mainīgajām izstādēm viss nams, pēc Annikas vārdiem, ir viena liela izstāde, kur jauki pavadīt laiku. Šeit var uzlikt atskaņot vecu skaņu plati, šūpoties uz šūpolēm, vienā mierā pārskatīt meistardarbus. Kad nama saimei ietrāpās kafijas pauze, arī klienti tiek aicināti pie kafijas galda.

Mākslas šķūnī notiek arī koncerti un, kā Annika stāsta, viņu mūzikas vēstnieki ir akordeoniste Tūliki Bartosika (Tuulikki Bartosik) un dziedātāja un komponiste Mari Kalkuna (Mari Kalkun), kuras šurp aicina muzicēt arī savus paziņas.

Tie ir nelieli koncerti omulīgā gaisotnē un publika tos ļoti iecienījuši. Interesants ir arī fakts, ka šķūnī uzstājušies vairāki tagad ievērojami skatuves mākslinieki, vēl pirms viņi kā zvaigznes uzspīdējuši uz lielajām Igaunijas skatuvēm, piemēram, dzejniece un dziedātāja Kristīna Ehina (Kristiina Ehin) pirms vokāli instrumentālā ansambļa “Naised Köögis” panākumiem, kā arī vijolniece un dziedātāja Ēva Talsi (Eeva Talsi) pirms vokāli instrumentālā ansambļa “Curly String” dibināšanas.

Visam iepriekšminētajam papildus Mākslas šķūnī darbojas arī informācijas punkts – tajā iegriežas tūristi, kā arī vietējie ļaudis, lai vienkārši aprunātos un apmainītos jaunumiem.

Piedzīvojums ar stellēm

Kā jau iepriekš teikts, mākslas šķūnī sava vieta arī stellēm, ap kurām prasmīgām meistarēm saimnieces ļauj arī darboties.

Lia un Annika pēdējā laikā ievērojušas, ka arvien vairāk gados jaunas sievas izrāda interesi par aušanu. “Pavisam nesen kāda meitene noauda savu pirmo paklāju un tas, pēc viņas vārdiem, bijis lielāks piedzīvojums nekā lēciens ar gumiju,” piemēru min Annika.

Ievārījumu pagrabā pārdošanā ir vietējo saimniecību izstrādājumi, piemēram, olas, bērzu sulas, egļu dzinumu ievārījums u.c., un tos gatavojuši Pārtikas un veterinārā dienesta atzīti mājražotāji. Kā jau saimnieces lika saprast, igauņiem patīk ēdiens, tādēļ Ievārījumu pagrabā piedāvātais Mākslas šķūņa klientiem ir viena no iecienītākajām precēm.

Par Reuges Mākslas šķūni vairāk var uzzināt Facebook lapā un šeit.