Menüü

Blogs

Hinniala – vieta spēkam un atpūtai

Veru apriņķī, tieši uz Piusas upes stāvkrastiem, atrodas Vana-Hinnialas saimniecība, kur pie dabas krūts iespējams gan atpūsties, gan smelties šīs puses īpašo spēku.

  

Fotogrāfijas: Elin-Saskia Silm

Vana-Hinnialas saimniecība atrodas Hinnialas ciemā, kur patlaban ir trīs mājsaimniecības. Senākā no tām, Vana-Hinniala (‘vana’ burtiski nozīmē ‘vecs’), vairāk nekā trīsdesmit gadus pieder Pilles Malkovas (Pille Malkov) ģimenei, kas savulaik nopirka šo saimniecību kā vasaras atpūtas vietu. Tagad kādreizējais vasaras nams pārtapis par īstām mājām.

Malkovas ģimene lepojas ar savām mājām, turklāt pamatoti. Igaunijā nav daudz saimniecību, gar kurām plūst Piusas upe ar saviem stāvkrastiem, kas vienlaikus ir arī robeža starp Veru apriņķi un vēsturisko Setumā reģionu.

Akmens sviediena attālumā no saimniecības atrodas Hinnialas pilskalns jeb Saulgriežu kalns. Tas ir nocietinājums, kas būvēts vēl pirms vikingu laika un nocietināts bronzas laikmeta beigās. Tomēr tas nav tikai pilskalns, bet, kā norāda nosaukums, tur notika un vēl joprojām notiek rituāli, kas saistīti ar saules kultu, un vietu iecienījuši mūsdienu igauņu mitoloģiskās ticības (Maausk) piekritēji.

Pille Malkova neslēpj, ka Hinniala ir patiesi īpaša vieta, un, lai dalītos tās unikalitātē ar citiem, viņa un viņas vīrs Jāks (Jaak) kopīgi izveidoja mežu, savdabīgu retrīta jeb spēka vietu Piusas upes stāvkrastā, kur var atpūsties no pilsētas kņadas.

Tā ir privāta nakšņošanas vieta, kas iekārtota starp trīs augstu apses koku lapotnēm. “Guļvieta, kas iekārtota kokā, paredzēta diviem pieaugušajiem vai gulēšanai kopā ar bērniem, bet, protams, klusumu var baudīt arī vienatnē,” stāsta Pille Malkova.

Naktsmītnē ir viss dzīvei nepieciešamais – malka, pavards, sausā tualete un pat ūdens roku mazgāšanai. Ja nevēlaties pavadīt nakti uz lāvas – nav problēmu, var uzsliet arī telti.

Sētas saimniece uzsver, ka tas nav uz masām orientēts pakalpojums, bet gan cilvēki šeit ierodas baudīt mieru, klusumu un divvientulību kopā ar savām domām. Tajā pašā laikā tas sniedz lielisku iespēju izbaudīt iespēju iztikt ar mazumu tiešā saskarē ar dabu. Piemēram, kāds tūrists no Vācijas, pavadot šeit dažas dienas, atklāja malkas skaldīšanas burvību.

Bet lielākā daļa cilvēku visvairāk sajūsminās par gulēšanu uz lāvas. Padomājiet tik, vakarā dodieties pie miera, pārvelciet pāri pretodu tīklu un iemiedziet, lūkojoties uz zvaigznēm. Pat ja nakts pārsteidz ar lietu, tas nekas. Praktiski ar vienu kustību var uzvilkt pārvalku un droši turpināt baudīt naktsmieru.

Tiem, kam netīk augstums, nevajadzētu baidīties, ka nakts vidū varētu nokrist no lāvas. Starp kokiem izbūvētā guļvieta ir pietiekami plata, un, lai no tās izkristu, būtu jāgriežas gluži kā vilciņam.

Apskates vietas rokas stiepiena attālumā

Ja nakts uz lāvas aizvadīta un uz ugunskura pagatavotā rīta kafija iemalkota, ir vērts izpētīt tuvumā esošos apskates objektus – Piusas upes senleju, Igaunijas augstāko smilšakmens atsegumu jeb Hermas mūrus, Saulgriežu kalnu, Vana-Vastselīnas pilskalnu, Obinitsas galeriju un muzeju. Visi šie apskates objekti atrodas turpat netālu.

Upes otrā krastā pretim Saulgriežu kalnam atrodas 14 m augstais smilšakmens atsegums jeb Kalmetu mūris. Alas, kas atrodas zem tā, izmantotas Ziemeļu un citu karu laikā. Virs Kalmetu mūra vijas 15 km gara Piusas senlejas pārgājienu taka no Vana-Vastselīnas līdz Lindoras ciemam.

Interesenti var izmantot arī aizraujošu iespēju apkārtni apskatīt ar velosipēdiem, kurus iznomā saimnieki. Jāpiebilst, ka tie ir diezgan neparasti velosipēdi – tagadējās pusmūža paaudzes bērnības riteņi. Izvēlēties var gan jauniešu velosipēdu “Ereliukas”, gan sieviešu velosipēdu “Aist” no Baltkrievijas un Ukrainas izcelsmes vīriešu riteni.

“Mēs vēlamies mūsdienu cilvēkiem piedāvāt sajūtu, kā ir braukt ar velosipēdu bez pārnesumiem, tas tagad ir īsts piedzīvojums,” stāsta saimniece.

Vana-Hinnialas saimniecība uzņēmusies misiju aicināt cilvēkus atkal pievērsties vienkāršam dzīvesveidam. “Mūsu mērķis ir nevis piedāvāt komfortu, bet gan atgriezt cilvēkus normālā eksistencē,” par savu misiju stāsta saimniece.

Visbeidzot dalīšos ar kādu leģendu. Mēdz teikt, ka dažas stundas, kas pavadītas Hinnialas ciemā un pilskalnā, iedarbojas kā dažu nedēļu ilgs atvaļinājums. Laiks tur plūst savādāk. Kāda teika vēsta par vīru, kurš, uz mirkli apstājies zem koka, lai noklausītos skaistu putnu dziesmu, pēc kāda laika mājup atgriezies ar sajūtu, ka pagājuši gluži vai gadsimti.

Jā, Hinniala ir tāda īpaša spēka vieta.